Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Novembris, 2003
Rudens lapu dzeltensārtais prieks velk mūs ārā no kabinetiem un mūriem. Divritenis ir labs līdzeklis ne tikai daudzu slimību profilaksei, bet, uz tā muguras sēžot, var ļauties arī filozofijai. Tā ir kaut kāda tīksme (lasi fīlings), kas nav salīdzināma ar auto vai moto. Daudz pārdomu vērtu jautājumu atradīsiet šajā Doctus numurā.

Vai visas zinātnieku vēlmes valsts šodien var finansiāli apmierināt? Ja ir kara laiku medicīna, varbūt ir arī kara laiku zinātne? Par šo tēmu savas domas atklāj vairāki Latvijas vadošie zinātnieki.

Vai zālēm ir jābūt rūgtām kā Senajā Grieķijā un Romā? Vai mūsdienās pleirītu var ārstēt ar aristoholijām, izopiem un krustķimenēm? Par Romas impērijas atļautajām medicīnisko preparātu cenām un par to, kā jaunus medikamentus izmēģināja uz vergiem un zemniekiem, uzzināsiet rakstā Farmācija Senajā Grieķijā un Romā.

Vai atšķiras sievietes ķirurģes un vīrieša ķirurga reakcija kritiskos brīžos, un kā ikdienas darbā palīdz sievietes intuīcija? Izlasiet interviju ar bērnu ķirurģi Mariju Liepiņu!

Bet rudens noskaņai Vita Ozoliņa un Zane Trenča iesaka labus līdzekļus imunitātes stiprināšanai. Rudens nāk arī ar jaunām locītavu vainām – reimatoīda artrīta problēmas apskats asociētās profesores Helēnas Mikažānes skatījumā.

Savukārt akūtu apendicītu vienmēr gatavs atmaskot docents Guntars Pupelis ar savu komandu.

Baudiet šo rudenīgo Doctus numuru, ēdiet vitamīnus un izmēģiniet divriteni!

P.S. Nemeklējiet liekus krāmus, dzīves laivai jābūt vieglai!
MEDIKAMENTI
Nāk rudentiņ’is, būs barga ziema...
Ik gadu rudens-ziemas sezonas laikā novēro saslimstības pieaugumu ar augšējo elpceļu slimībām. Neatkarīgi no vecuma un nodarbošanās, pasargāts nav neviens. Imunitātes stiprināšanai pieejams plašs medikamentu klāsts – recepšu, bezrecepšu, homeopātiskās zāles un arī ārstniecības augi. Lai arī lielākā daļa medikamentu pieejami bez receptes, valdot vieglprātīgai brīvībai zāļu izvēlē un plaukstošai pašārstēšanās sistēmai, svarīgi, lai ārsta un farmaceita padomam ir dominējoša ietekme zāļu izvēlē. Izvēloties piemērotāko, var veiksmīgi palīdzēt organismam cīnīties ar nepatīkamajām augšējo elpceļu infekciju slimībām, kas var iztraucēt ierasto dienas ritmu.... Lasiet vēl
© Vita Ozoliņa, Zane Trenča
KLĪNISKAIS GADĪJUMS
Akūts apendicīts ar maskētu klīnisko gaitu
Šī klīniskā gadījuma demonstrācijas mērķis ir akcentēt dažus neatliekamās ķirurģijas aspektus, kuru nozīme tuvākajā nākotnē nemazināsies, bet pieaugs. Viens no tiem – sūdzības ar atlieku iekaisuma simptomātiku pacientiem pēc nesen veiktām žults ceļu operācijām.... Lasiet vēl
© Guntars Pupelis, Kaspars Snippe, Haralds Plaudis, Andris Norko
PASAULĒ
Saaukstēšanās
Šajā Doctus numurā respiratoro infekciju medicīniskā un sociālā nozīme uzsvērta vairākkārt. Ieskats pasaules literatūras slejās vien apstiprina, ka, spītējot sasniegumiem zinātnē, saaukstēšanās slimības turpina apgrūtināt cilvēci un droša visaptverošas aizsardzības iespēja ir vēl tikai nākotnes vīzija.... Lasiet vēl
© Guna Āboliņa
PRAKSE
Reimatoīdais artrīts
Reimatoīdais artrīts ir visbiežāk sastopamais iekaisuma artrīts. Pēc paleontologu atzinuma ar reimatoīdo artrītu indiāņi Ziemeļamerikā slimojuši jau pirms vairāk nekā 3 500 gadu [1]. Šodien pasaulē ar to slimo 1-3% pieaugušo. Slimības izplatība ir aptuveni vienāda visā pasaulē, taču ar dažiem izņēmumiem (piemēram, Šīnā biežums ir aptuveni 0.3%, Pima cilts indiāņiem Ziemeļamerikā – 5%). ASV ar reimatoīdo artrītu saistīti vairāk nekā deviņi miljoni ārsta vizīšu un vairāk nekā 250 000 hospitalizāciju gadā. Nav precīzas statistikas par saslimstību ar reimatoīdo artrītu Latvijā; pēc speciālistu aplēsēm Latvijā ir apmēram 20-40 tūkstoši reimatoīdā artrīta slimnieku. Katru gadu saslimst apmēram 1 000 cilvēku.... Lasiet vēl
© Helēna Mikažāne, Aivars Lejnieks, Irina Kakurina
Tonsilofaringīts – aktualitātes ārstēšanā un komplikāciju novēršanā
Slimību nosaukumu angina pirmais minējis Senās Romas dzejnieks Makcijs Plauts (254.-184.g.p.m.ē.). Vārds atvasināts no latīņu angere – smacēt, žņaugt. Līdz pat 19.gadsimta sākumam angīna bija kopīgs apzīmējums visām kakla kaitēm ar apgrūtinātu elpošanu. Tikai pēdējos 200 gados pakāpeniski sāka šķirt kakla audzējus, tuberkulozi, sifilisu un citas kakla slimības. Diferencējot arī difteriju, pāri palika angīna mūsdienu izpratnē. Kaut arī pēdējai nav raksturīga žņaugšanas sajūta (var pat gadīties, ka smagas angīnas slimniekam nav nekādu sūdzību par kaklu), termins ir palicis.... Lasiet vēl
© Kitija Daina, Ivo Tērauds, Jānis Sokolovs
Bakteriālā vaginoze
Bakteriālā vaginoze uzskatāma par visbiežāko vaginālās infekcijas veidu reproduktīvā vecuma sievietēm, kas sastāda vismaz vienu trešdaļu no visām vulvovaginālajām infekcijām. Sieviešu populācijā to sastop vidēji 30-40%. Lai gan bakteriālā vaginoze var būt iemesls virknei komplikāciju ginekoloģijā un dzemdniecībā, ne tikai ārstēšanas taktika, bet arī tās nepieciešamība apsverama katrā gadījumā individuāli.... Lasiet vēl
© Sandra Rubiķe
“Rosacea” – “sarkanās sejas” sindroms
Rosacea ir bieži sastopams sejas ādas multifāzisks patoloģisks stāvoklis ar neskaidru etioloģiju, kas var manifestēties, sākot no eritēmas, telangiektāzijām, papulopustuloziem elementiem līdz pat difūzām saistaudu un tauku dziedzeru hiperplastiskām izmaiņām vēlīnās stadijās. Rosacea ādas ārsti diagnosticē aptuveni 3% visu dermatoloģisko pacientu (Berg et al. 1989), taču reālā prevalence kopējā populācijā nav pētīta, bet tiek prognozēta virs 20%; pēc 35 gadu vecuma dažādi rosacea elementi ir katram otrajam populācijas indivīdam.... Lasiet vēl
© Māra Rone, Jānis Šīsis
Kā atpazīt bronhiālo astmu?
Bronhiālās astmas pacientu skaits pasaulē turpina pieaugt. Galvenie faktori, kas nosaka saslimstību un mirstību astmas dēļ, ir slikta diagnostika un neadekvāta ārstēšana. Iepazīstoties ar jaunākajiem starptautiskajiem ieteikumiem jeb vadlīnijām par astmas diagnostiku un ārstēšanu – GINA 2002, ik brīdi nākas saskarties ar frāzi, ka slimības diagnostika ir nepietiekama visā pasaulē. To pierāda epidemioloģisko pētījumu rezultāti pasaulē par astmas saslimstību gan bērnu (10%), gan pieaugošo (5%) vidū un reālā situācija valstīs – piemēram, mūsu valstī, kā liecina Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras dati, ar astmu slimo tikai aptuveni viens procents iedzīvotāju. Negribētos ticēt, ka Latvija ieņem tik īpašu vietu parējo valstu vidū. Taču epidemioloģiskie pētījumi par astmas saslimstību mūsu valstī nav veikti, jo to izmaksas ir ļoti augstas.... Lasiet vēl
© Ineta Grīsle
TĒMA
Farmācija Senajā Grieķijā un Romā
Farmācijas aizsākumi Senajā Grieķijā meklējami tās klasiskajā periodā 5. un 4. gadsimtā pirms mūsu ēras, kad ārsti neatlaidīgi mēģināja izprast zāļu nozīmi, funkcijas organismā un iedarbības mehānismu. Kaut gan farmācija nepastāvēja kā atsevišķa disciplīna, izveidojās diezgan plaša ārstniecības līdzekļu, īpaši herbālo zāļu, nomenklatūra. Drīz parādījās arī pirmie zāļu leksikoni – mūsdienu farmindeksu līdzinieki.

Medicīnas tālākas attīstības gaitā Romas impērijas zelta laikmetā ārsti sastapās ar šodien visiem labi pazīstamu sociālekonomisku jautājumu – kā saskaņot ārsta profesionālo ētiku ar pacienta finansiālajām iespējām. Lai novērstu zāļu nepieejamību, pacienti tika šķiroti lepnākos un pieticīgākos un zāļu modifikācijas gatavoja atbilstoši pieprasījumam.... Lasiet vēl
© Arnis Mazlovskis
Aptieku datorizācijas liktenis
Apmēram puse Latvijas aptieku vēl joprojām nav datorizētas – tādas, ne īpaši optimistiskas, vēl oktobra vidū bija Latvijas Farmaceitu biedrības aplēses. Kaut likumdošana paredz – jau no nākamā gada Latvijas aptiekām jābūt apgādātām ar datoru un programnodrošinājumu. Vai likuma norma ir aizsteigusies priekšā farmaceitu iespējām? Bet varbūt neviens laikus nav padomājis, kā šo normu realizēt dzīvē?... Lasiet vēl
© Brigita Dundure
DABA UN MEDICĪNA
Iedzimtība un slimības
No paaudzes paaudzē līdztekus citām pazīmēm pārmantojas arī ģenētisko procesu rezultātā gēnā uzkrātās izmaiņas, kas ir pamatā ģenētiskajām jeb iedzimtajām slimībām. Viens no pēdējo gadu svarīgākajiem atklājumiem bioloģijā ir saistīts ar izpratni par iedzimtības lomu dažādu slimību izraisīšanā. Genoma analīze (DNS diagnostika), ko sākotnēji veica tikai atsevišķu slimību gadījumos, aizvien plašāk ienāk praktiskajā medicīnā, īpašu nozīmi iegūstot onkoloģisko slimību agrīnā diagnosticēšanā un profilaksē, jo saslimstība ar audzējiem joprojām turpina pieaugt un salīdzinoši liels ir ielaisto gadījumu skaits.... Lasiet vēl
© Olita Heisele, Dace Pjanova
INTERVIJA
Darbs runā izteiksmīgāk par vārdiem
“Gribētos, lai saruna būtu par manu slimnīcu un kolēģiem – bērnu ķirurgiem. Un tikai nedaudz par mani,” daudzu bērnu ķirurgu skolotāja MARIJA LIEPIŅA sāk ar vārdiem, par kādiem viņas kolēģi jau mani labvēlīgi tika pabrīdinājuši…

Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas 2.ķirurģiskā nodaļa un jaundzimušo ķirurģe Marija Liepiņa patiesi ir nešķiramas vērtības jau četrdesmit otro gadu. Pieskaitot praksi māsu skolas un medicīnas institūta gados, laika nogrieznis izrādās vēl garāks. Bet dakteres prasme gandrīz jebkuru jautājumu, kas pievēršas viņas personībai, pavērst atpakaļ sarunai par slimnīcu ir patiesi apbrīnojama!... Lasiet vēl
© Benita Brila
SKATĪJUMS
Ģimenes ārsts Latvijā šodien un rīt
Lai saprastu, kā strādā ģimenes ārsti, kas viņiem rūp, apbraucu gandrīz visu Latviju un pabiju daudzās praksēs. Radās iespaids, ka ne tikai sabiedrībā vēl līdz šim nav skaidrs, kas ir ģimenes ārsts, bet arī pašu ģimenes ārstu vidū laukos un lielajās pilsētās pastāv atšķirīgi priekšstati par ģimenes medicīnu. Turklāt ģimenes ārsta darbdiena nereti beidzas ar ikdienas pienākumu veikšanu, aizmirstot par tālākās izglītošanās nepieciešamību. Šādā situācijā runāt par spožu ģimenes ārsta tēlu sabiedrībā, speciālistu, un ģimenes ārstu vidū ir grūti. Mēģināšu atspoguļot savu nākotnes vīziju – kāds ir ceļš, lai ģimenes ārsts celtu profesionalitāti un pašapziņu.... Lasiet vēl
© Sarmīte Veide
VIEDOKLIS
Laiks medicīnas zinātnes entuziastiem
Savāda, pavisam savāda ir šībrīža medicīnas zinātnes situācija Latvijā. Kaut kas tiek pētīts, arvien vēl daži šajā jomā darbojas, taču nav vienprātības, kas ir galvenais medicīnas zinātnes virzītājspēks un lēmējs mūsu valstī. Latvijas Zinātnes padome, ārvalstu sadarbības partneri vai farmācijas firmas, bet varbūt stratēģijas nav vispār? Tajā pašā laikā – bez stipras un attīstītas medicīnas zinātnes Latvijas medicīnai ir visai neskaidra nākotne.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika, Karīna Javtušenko
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Novembris, 2003
Arhīvs
Decembris, 2003
Oktobris, 2003
Septembris, 2003
Augusts, 2003
Jūnijs, 2003
Maijs, 2003
Aprīlis, 2003
Marts, 2003
Februāris, 2003
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: