Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Augusts, 2002
Dzīve – rīta rasa.
Tā tikai – rasas lāse –
Un tomēr...
/Isa Kobajasi/

Jau sen izdzisuši Jāņu nakts ugunskuri, novītušas smaržīgās zāles (ārstniecības augi) un dienas neatturami zaudē gaišas minūtes ceļā uz garāko nakti. Bet vasara jau vēl nav beigusies. Vēl var pagūt veldzēties krītošo zvaigžņu simfonijās, ļauties saules sildošajiem un ūdens veldzējošiem pieskārieniem. Un, protams, ceļot, ceļot... ja nu ne gluži tik pamatīgi, kā to dara Kaspars Smilga kopā ar jahtas Milda apkalpi, tad kaut ko līdzīgu Annas Ostankovičas vai Anitas Ozoliņas piedzīvojumiem arī mēs varam atļauties.

Vasara šķiet tādi klusie mēneši, kad dabas pētnieki paši dodas pie dabas, taču mēdz būt arī izņēmumi, kam apliecinājums ir daudzu autoru diskusija par žultspūšļa neoplastiskām slimībām vai profesora Danilāna izklāsts par kaprīzā orgāna – pancreas – hroniskā iekaisuma diagnostiku un ārstēšanu.

Skrieniet, peldiet, airējiet, burājiet, jo izrādās, ka fiziskās aktivitātes ir profilaktika ne tikai sirds un asinsvadu sistēmai, bet arī cukura diabētam, taču, ja gadās kāds nobrāzums, tad īstā vietā būs Inta Ėdra raksts par moderniem brūču pārsējiem.

Gunārs Mednis
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas
asinsvadu ķirurgs

P.S. Neaizmirstiet apēst ābolu!
MEDICĪNA
Plaukstas paraartikulāro audu slimības
Sāpes kādas locītavas apvidū ir viena no biežākajām muskuloskeletālo bojājumu izpausmēm, ar ko jāsastopas primārās aprūpes ārstam. Šādas reģionālas sāpes, protams, var rasties arī pašā locītavā, taču nereti tās izraisa tieši paraartikulāro audu bojājums.... Lasiet vēl
© Daina Andersone, Inguna Bridāne
Žultspūšļa adenokarcinoma
P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Internās medicīnas klīnikas rīta sēdē šoreiz par žultspūšļa jaunveidojumu. Tos sastop apmēram 1% gadījumu no visiem audzējiem, bet starp gastroenteroloģiskajiem audzējiem tie ir piektajā vietā aiz kuņģa, aizkuņģa dziedzera, barības vada un zarnu audzējiem. Cik tad sver šis 1%? Cik vienkārši ir to diagnosticēt? Žultspūšļa audzēji tiek atklāti vēlīni – ja nav evakuācijas traucējumu no žultspūšļa, nav arī klīnisku simptomu. Ja ir komplikācijas, tad bieži tās ir neārstējamas.... Lasiet vēl
© Aiga Vēvere, Normunds Skroderis, Ilze Pļaviņa, Valdis Pīrāgs
Hronisks pankreatīts
12.aprīlī notika hroniska pankreatīta problēmai veltīta apvienota Latvijas Gastroenterologu un Širurgu asociācijas konference. Tās dalībnieki saņēma Latvijas Gastroenterologu atbalsta fonda izdevumu Hronisks pankreatīts. Diagnozes un ārstēšanas standarts, ko veidojis autoru kolektīvs: Anatolijs Danilāns, Jānis Gardovskis, Juris Pokrotnieks, Māris Pavārs, Aldis Puķītis, Guntars Pupelis, Jeļena Derova, Arvis Eisaks. Žurnāla Doctus iepriekšējā numurā sākām publicēt šī izdevuma pārstrādātu un papildinātu variantu, bet tagad lasītāji var iepazīties ar otru daļu.... Lasiet vēl
© Anatolijs Danilāns
Cukura diabēts – no profilakses līdz aizkuņģa dziedzera transplantācijai
Pētot cukura diabētu, zinātnieki strādā dažādos virzienos – mēģina atrast efektīvu profilakses veidu, uzlabot esošās ārstēšanas metodes un pat pārstādīt aizkuņģa dziedzeri vai atsevišķas beta šūnas. Šajā rakstā sniegts pavisam neliels ieskats katrā no minētajiem pētniecības virzieniem. Kā izrādās, dzīvesveida maiņa ir efektīvs 2.tipa cukura diabēta profilakses veids. Bet vēl joprojām neatrisināta problēma ir 1.tipa cukura diabēta profilakse. Rakstā aplūkots pētījums, kura rezultāts, lai gan nav statistiski ticams un ir pat mazliet kuriozs, tomēr savā dziļākajā būtībā liek domāt par globālām tēmām – kurp ved mūsu civilizācijas attīstība un vai viss, ko uzskatām par nevēlamu un izskaužamu, patiešām tāds ir. Taču ir veikts arī nopietnāks un ticamāks pētījums, kas parāda aktuālākās tendences 1.tipa cukura diabēta profilaksē. Turpinājumā apskatīts viens no jaunākajiem insulīna ievades veidiem, kas, iespējams, drīzumā ienāks arī mūsu klīniskajā praksē. Raksta nobeigumā – par jau minēto radikālo pieeju 1.tipa cukura diabēta ārstēšanā. Jāatzīmē, ka ar saliņu šūnu pārstādīšanu ir nodarbojušies arī Latvijas endokrinologi. Jācer, ka, rakstot par jaunumiem medicīnas literatūrā, jau pēc dažiem gadiem teiktajam varēs pievienot iepriecinošus rezultātus no genoma projekta, kas varētu radikāli pavērst diabetoloģijas attīstību.... Lasiet vēl
© Agnis Zvaigzne
Antikoagulantu pielietojums ātriju fibrilācijas ārstēšanā
Ātriju fibrilācija (ĀF) ir izplatītākais sirds ritma traucējumu veids ar vidējo izplatību Eiropā nedaudz virs 1% populācijā. ĀF biežums pieaug līdz ar vecumu un vecuma grupā virs 75 gadiem sastāda 8-10%. Ir pierādīts, ka ĀF ir galvenais embolisku komplikāciju cēlonis, no kurām 75% ir smadzeņu asinsvadu trombembolija (TE) un išēmiski insulti.... Lasiet vēl
© Maija Vikmane, Oskars Kalējs, Sandis Sakne
Mūsdienīgi brūču pārsēji
Daudzās nozarēs medicīna Latvijā ir sasniegusi pasaules līmeni, taču to nevar teikt par brūču aprūpi. Latvijā vēl joprojām populārākie brūču pārsēji ir marle, streptocīds, Višņevska ziede, jodoforms un tā tālāk. Iemesls – neorientēšanās jaunajos pārsiešanas līdzekļos un pacientu zemā pirktspēja, jo mūsdienīgu pārsēju cena ir atbilstoša to kvalitātei. Klīniskās slimnīcas Gaiļezers Diabētiskās pēdas aprūpes centrā un Asinsvadu ķirurģijas nodaļā jaunās paaudzes pārsējus lieto jau apmēram trīs gadus. Šajā rakstā lasiet par biežāk lietotajiem pārsējiem un to grupām.... Lasiet vēl
© Ints Ūdris
Nakts enurēze
Nakts enurēze ir izplatīta problēma pediatrijā. Reizēm ģimenes ārsti mierina vecākus – gan jau pāries, tomēr šī slimība rada nopietnu psiholoģisku traumu gan bērnam, gan arī viņa vecākiem, kuri cenšas slēpt šo kaunu. Bērns nevar aktīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tiek traucēts mācību process, jo bieži bērns neizguļas. Rezultātā mazajam cilvēkam veidojas zema pašapziņa, rodas problēmas ar iedzīvošanos kolektīvā un vēlāk – veiksmīgu profesionālās karjeras attīstību.... Lasiet vēl
© Ilona Alova
Tāda delikāta lieta – svīšana
Daba mūs apveltījusi ar lielisku spēju sajust aromātus. Lielākā to daļa rada tīkamas izjūtas. Taču dzīvē gadās arī tā, ka, nokļūstot sabiedriskā vietā, kur gaisā virmo dažādu aromātu buķete, mēs no šīs pārpilnības varam vai paģībt. Parasti tā, kas liek mums justies pagalam neomulīgi, ir sviedru smaka.... Lasiet vēl
© Anita Ābelīte
Probiotikas jeb “bioterapija”
Probiotiku lietošana ārstniecībā pastāv jau kopš seniem laikiem. Pirmo reizi to aprakstīja krievu zinātnieks Iļja Mečņikovs. Viņš pierādīja, ka atsevišķas baktērijas stimulē Vibrio cholerae augšanu, bet citas to nomāc. Par šo darbu 1908.gadā viņš tika apbalvots ar Nobela prēmiju.... Lasiet vēl
© Elita Adijane
TĒMA
Pacients pret ārstu
Lielāki un mazāki konflikti ar pacientu ikdienā sastopami bieži. Daļu no tiem ārsti veiksmīgi atrisina, citi pārtop pārpratumu virknē vai noklusētos aizvainojumos, daļa sasniedz kontroles institūciju ausis, bet atsevišķi gadījumi nonāk līdz tiesai. Šajā pusgadā Latvijas Pacientu tiesību birojs (LPTB) ir apzinājis vairāk nekā 10 lietas, kad pacientiem būtu nopietns iemesls meklēt konflikta atrisinājumu tiesā. 2001.gadā noslēdzās pirmā lielākā ārstu prāva, kurā Ediju Filipsonu, kurš neveiksmīgas mugurkaula operācijas rezultātā kļuva par invalīdu, aizstāvēja un tiesas procesu pret Valsts Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcu uzvarēja zvērināts advokāts un LPTB valdes priekšsēdētājs AGRIS BITĀNS. Ko darīt, lai šādi konflikti nerastos, kādas ir ārstu pieļautās kļūdas, tos risinot – par to Agra Bitāna pieredze.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
PIEREDZE
Ārsts sievietēm aiz restēm
Nu negrib Iļģuciema sieviešu cietuma medicīnas daļas vadītāja LEONORA BĒVERE un iepriekšējās izmeklēšanas izolatora medicīniskās daļas feldšere TATJANA SERGEJEVA fotografēties! Tā nav nedz koķetēšana, nedz klīrība un iedomība, vienkārši... viņām mazliet apnikusi uzmanība. Tas nav ļauni domāts. Pat kārtojot sertifikācijas eksāmenu, viņas spiestas justies citādāk nekā kolēģi. “Cilvēki eksāmenā atbild uz jautājumiem tikai par terapiju, bet es? Profesors Siliņš pavaicāja, kur strādāju, un es dabūju pusstundu stāstīt, kā tur – cietumā. Pēc tam viņš mani apskāva, paspieda roku un personīgi pavadīja līdz durvīm...”

Nu, ko lai dara, ja cilvēka dabā ir būt ziņkārīgam! Tāpēc – lai abas dakteres mums piedod, bet šoreiz atkal saruna ar viņām būs par to pašu: “Nu, kā tur – cietumā...”... Lasiet vēl
© Anija Pelūde
AIZRAUŠANĀS
Ūdens apsēstība
Upe griež ūdens vērpetes, un mazā laiva cīnās ar šo dabas stihiju. Kas ir tas, kas katru gadu, līdzko termometra stabiņš sāk kāpt uz augšu, liek plānot maršrutu un vilkt laukā pa ziemu apputējušo laivošanas inventāru? Varbūt tā ir pavisam nekaitīga ūdens apsēstība, kas nelaiž vaļā? Kas var būt labāks par upēm – tikai upes, kuras vēl nav izbrauktas. Par to šie divi stāsti.... Lasiet vēl
© Regīna Olševska
INTERVIJA
Mani vienmēr ir interesējis: kāpēc?
Gadsimta ceturksnis Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta direktores amatā, Onkoloģijas katedras izveidošana Rīgas Medicīnas institūtā, Onkologu zinātniskās biedrības vadīšana. Lieli viņas nopelni ir arī Onkoloģijas centra izveidošanā un celtniecībā Gaiļezerā. Profesores vadībā aizstāvētas 16 kandidāta disertācijas. Viņa ir mūsu valsts medicīnas Goda doktore un daudzu ordeņu kavaliere, no kuriem pati visvairāk lepojas ar beidzamo –Trīs Zvaigžņu ordeni par ieguldījumiem onkoloģijas attīstībā Latvijā. Nesen profesorei VELTAI BRAMBERGAI dzimtā institūta telpās tika nosvinēta 80. dzimšanas diena, taču viņa joprojām ir Latvijas aktīvo onkologu rindās.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
PIEDZĪVOJUMS
“Bounty” dumpinieku pēcteči, pērles un zemūdens takas
Jahtas Milda kuģa ārsts KASPARS SMILGA savā piektajā speciālreportāžā no ceļojuma apkārt pasaulei raksta: “Nu kāpēc neviens netic, ka ārstam uz Mildas nav ko darīt! Vienīgās problēmas sagādā karstums un lielā svīšana – veidojas iekaisumi un izsutumi. Taču lielākoties katrs pats ar to tiek galā. Zāļu kastes jau ir iekrāmētas vistālākajā stūrī aiz pārtikas un citām mantām.”... Lasiet vēl
© Kaspars Smilga
VIEDOKLIS
Mēs neesam “Čikāgas cerība”
Kāpēc ārsti reizēm nav izvēlīgi savos izteikumos saskarsmē ar pacientiem, cik liela ir viņu vainas daļa strīdā, un kāda ir pieredze, meklējot izeju no konfliktsituācijām – lai atbildētu uz šiem jautājumiem, Doctus uzklausīja vairākus ārstus.... Lasiet vēl
© Aiva Kanepone
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Augusts, 2002
Arhīvs
Decembris, 2002
Novembris, 2002
Oktobris, 2002
Septembris, 2002
Jūnijs, 2002
Maijs, 2002
Aprīlis, 2002
Marts, 2002
Janvāris, 2002
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: