Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Decembris, 2002
Ar Doctus palīdzību esmu nokļuvis neierastā ampluā – pārtapis par skursteņslauķi. Esat pamanījuši, ka viņi šajā laikā kāpelē pa māju jumtiem un tīra dūmeņus, lai varam tikt pie Ziemassvētku dāvanām... Kāds veiklāks pamanās piešaut roku pie spīdīgās pogas – tas laimei!

Bet, kamēr lūkojaties pēc vīra ar zeltītām pogām, nepalaidiet garām decembra Doctus numuru. Kā kardiologs iesaku izlasīt dakteres Maijas Vikmanes un profesora Jāņa Jirgensona konkrēto un sistemātisko rakstu Antikoagulanti, antiagreganti un fibrinolītiskie līdzekļi kardioloģijā. Domāju, ka, reizē ar antihipertensīvo terapiju, antikoagulantu pareiza lietošana ir viena no nopietnākām problēmām ne vien kardioloģijā, bet arī ģimenes ārstu praksē.

Daudz noderīgu atziņu arī dakteres Dainas Jēgeres rakstā Kad zāles rada galvasssāpes. Būs ko padomāt un pārdomāt.

Vienmēr cenšos izlasīt kursabiedru rakstus. Šoreiz Arkādijs Pancs akadēmiski analizē svētku depresijas problēmu, kuras risināšanai man diemžēl trūkst zināšanu, laika un spēka. Apbrīnoju un apskaužu psihoterapeitus.

Diskusija Ārsts bija Dievam līdzīgs ir aktuāla, jo tajā skartas daudzas sociālas problēmas. Ārstu profesijas prestiža krišanās vērojama arī citās valstīs, bet tur šim procesam ir pavisam citi iemesli.
Būdams laimes nesēja – skursteņslauķa – tērpā izmantoju iespēju un visiem žurnāla lasītājiem vēlu gaišus Ziemassvētkus, bet Jaunajā – 2003.gadā saglabāt humora izjūtu, kas palīdz dvēseles līdzsvaram un paildzina jaunību. Jo sliktāk nebūs! Būs savādāk...

Alfrēds Lībiņš
Liepājas pilsētas centrālās slimnīcas
Terapijas nodaļas vadītājs
MEDICĪNA
Antikoagulanti, antiagreganti un fibrinolītiskie līdzekļi kardioloģijā
Ateroskleroze un tās trombotiskās komplikācijas skar asinsvadus gan sirdī un smadzenēs, gan arī mezentērijā, nierēs un kājās, izraisot akūtu vai hronisku miokarda išēmiju, pēkšņu nāvi, akūtu koronāru sindromu, hronisku vai akūtu aritmiju, kā arī išēmiskas cerebrovaskulāras zarnu un perifēro asinsvadu slimības. Ateroskleroze var veicināt arī diabēta un hipertensijas komplikāciju attīstību. Arteriālas trombozes izcelsmē nozīmīgākie faktori ir asins koagulācija un trombocītu aktivācija, kas ir cieši saistīti, jo trombīns ir spēcīgs trombocītu aktivators, savukārt aktivētie trombocīti piedalās koagulācijā. Tāpēc trombožu profilaksē un ārstēšanā efektīvi ir gan antikoagulanti un antiagreganti, gan arī trombolītiskie līdzekļi.... Lasiet vēl
© Maija Vikmane, Jānis Jirgensons
Onkoloģija. Jaunumi medicīnas literatūrā.
Onkologs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns profesors Uldis Vikmanis: “Onkoloģija ir zinātnes nozare, kurā tiek apskatīts ļoti plašs materiālu klāsts par vēža izcelsmi, slimības gaitu un ārstēšanu. Šeit piedāvātais literatūras apskats ir daudzpusīgs un tādēļ – interesants no profesionālā viedokļa. Piemēram, ļoti svarīgs prognostisks faktors kuņģa vēža gadījumā ir metastazēšanās limfmezglos, kas ir atkarīga no audzēja infiltrācijas pakāpes – kā to norāda arī autori, izvērtējot iespējamo ārstēšanas metožu pamatotību.... Lasiet vēl
© Guna Āboliņa
Sāpes jaundzimušiem
Sāpju mehānismu pētniecība pēdējos trīsdesmit gados ir ievērojami mainījusi sāpju remdēšanas klīnisko praksi. Aizvien pieaug to ārstu skaits, kuri ir atbildīgi par slimnieku sāpju atvieglošanu. Šo procesu ir ietekmējuši daudzi faktori, iespējams, visizteiktāk – indivīda nevēlēšanās ilgāk paciest sāpes klusējot. Sāpes kā jēdziens pakāpeniski pavirzījies no morāles kategorijas tuvāk medicīniskai.

Diemžēl klīnicistu standartzināšanās noteicošais uzskats – zīdaiņi necieš sāpes un pēcoperācijas diskomfortu panes labi – pastāvēja vēl ilgi. Astoņdesmito gadu vidū kāda maza zēna gadījums sasniedza populāro presi Ziemeļamerikā. Zēnam tika izdarīta ductus arteriosus liģēšanas operācija bez jebkāda pretsāpju vai anestētiska līdzekļa. Bērna māte pievērsa plašsaziņas līdzekļu uzmanību, tādējādi uzsākot nacionālas debates. Pamazām arī profesionāļu pieeja zīdaiņu atsāpināšanai sāka mainīties.... Lasiet vēl
© Irēna Allarda, Daiga Kviļūna
Hroniska bronhīta ārstēšana ar efejas lapu ekstraktu Prospan® akut
Vācijā letalitāte saistībā ar plaušu slimībām sastāda apmēram 10% no visiem nāves gadījumiem [1]. Savukārt bronhopulmonāru slimību dēļ izsniedz apmēram 15% no visām slimības lapām, un tikai 1992.gadā vien, izsakot kopējās gada izmaksās, tas sastādīja aptuveni 19 biljonus eiro. Tādējādi tām ir ievērojama sociāli – ekonomiska nozīme.
Gan akūta, gan hroniska bronhīta gadījumā pārmērīga viskozu gļotu produkcija (slimības galvenais simptoms) ir nozīmīgākais faktors, kas izsauc klepus refleksu, veicinot uzkrātā sekrēta izvadīšanu. Tādēļ neatkarīgi no antiflogistiskās un bronhodilatējošās terapijas, indicēta arī simptomātiska sekretolītiska un mukolītiska terapija [2], lai mazinātu simptomus un novērstu iespējamu bronhospazmu [3]. Tā kā hronisku simptomu gadījumā nepieciešama ilgstoša terapija, būtiska ir šo preparātu panesamība.

Ir pierādīts, ka augu izcelsmes preparāti ir efektīgi atkrēpošanas līdzekļi. Ekstrakts, kas iegūts no izžāvētām vijīgās efejas lapām (Hederae helicis folium) kā galvenās aktīvās vielas satur triterpenoīdos saponīnus (hederakozīdu tipa saponīnglikozīdus), kas darbojas sekretolītiski un spazmolītiski [3]. Efejas lapu novārījums ārstēšanā lietots jau 19.gadsimtā. Par efejas lapu izmantošanu hronisku iekaisīga rakstura bronhu slimību ārstēšanā ir pozitīvas atsauksmes arī 1988.gadā publicētajā monogrāfijā [4].... Lasiet vēl
© Martina Hekers, Franks Runkels, Andreass Volps
Hipokalciēmija un sekundārs hiperparatireoīdisms uz malabsorbcijas fona
Lai gan malabsorbcijas sindroma klīniskā aina – diareja, olbaltumu enerģētiskā trūksme un deficitāri stāvokļi – ir diezgan raksturīga, cēloņi tai var būt ļoti daudzi un dažādi. Savukārt ārstēšana būs efektīva tikai tad, ja tiks atrasta īstā etioloģija. Šoreiz par vienu no galvenajiem malabsorbcijas sindroma cēloņiem, kas tomēr radīja ilgstošas diagnostikas grūtības.... Lasiet vēl
© Valdis Pīrāgs, Sandra Šteina, Kristīne Ducena, Kristīne Āboltiņa
Kā atpazīt preeklampsiju
Preeklampsija ir multiplu orgānu sistēmu saslimšana, kuras pirmās izpausmes var būt gan grūtniecības laikā – parasti pēc 20.grūtniecības nedēļas – gan dzemdību laikā un agrīnā pēcdzemdību periodā. Sastopamības biežums svārstās 4-10% grūtniecību. Neārstētai preeklampsijai ir negatīva ietekme uz mātes un augļa veselību. Raksts sniedz iespēju iepazīties ar preeklampsijas riska faktoriem, diagnosticēšanas iespējām un klīniskām izpausmēm.... Lasiet vēl
© Sandra Eihenberga, Sanda Reinika
Hroniska vīrushepatīta C terapijas iespējas
Hronisks vīrushepatīts C (VHC) ir viena no pasaulē izplatītākajām aknu slimībām. Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem ar hepatīta C vīrusu (HCV) ir inficēti aptuveni 300 miljoni pasaules iedzīvotāju. Savukārt HCV izplatība Latvijas iedzīvotāju vidū svārstās no 3 līdz 17% dažādās populācijās.... Lasiet vēl
© Agita Jēruma
Prostatas vēzis
Prostatas vēzis ir viens no visbiežāk sastopamajiem ļaundabīgajiem audzējiem vīriešiem. Pēdējos gados saslimstība ar prostatas vēzi pieaug izteikti ātri. Šīs problēmas pašreizējās analīzes rezultāti liecina, ka ir noteikta virkne ģenētisku un fenotipisku izmaiņu, kuras ir cilvēka prostatas kanceroģenēzes pamatā. Izteiktas atšķirības vīriešu saslimstībā ar prostatas vēzi novēro arī atkarībā no ģeogrāfiskā stāvokļa, rases un ģimenes anamnēzes.... Lasiet vēl
© Arkādijs Menis
Mūžam aktuāla tēma. Iekaisuma un sāpju lokālas terapijas iespēja.
Nav jaunums, cik ļoti svarīgas ir iekaisuma un sāpju kā simptomu kontroles iespējas. Tāpat ir zināms, cik novārdzinošs, ikdienas aktivitātes un dzīves kvalitāti ierobežojošs faktors ir sāpes. Laikā, kad tiek izstrādāti un piedāvāti arvien daudzveidīgāki terapeitiskie līdzekļi, ir vērts aplūkot katru iespēju, kas piedāvā sāpju problēmas risinājumu.... Lasiet vēl
© Ilze Dzintara
Vai svētki var kaitēt?
Savā praksē ilgus gadus sastopos ar pacientu zvanu neregularitāti. Ir nedēļas, kad ir ļoti mazs pieprasījums pēc konsultācijām, un ir dienas, kad pacienti zvana nepārtraukti. Mēs lieliski zinām, ka katrai slimībai ir savs paasinājuma periods (biežāk pavasaris un rudens), ka pacienti reaģē uz laika apstākļiem un saules aktivitāti. Taču cilvēku apmeklējumu uzplūdi ir saistīti arī ar svētkiem. Atceros, ka reiz es ar grūtībām izbrīvēju laiku Ziemassvētkos. Psiholoģiski domājošiem ārstiem nav šaubu, ka dzīves problēmām un nepatikšanām ir sava loma jo īpaši psihisko slimību ģenēzē. Bet kāda tam varētu būt saistība ar svētkiem? Un vispār – vai tad tik jauks notikums var kā kaitēt?... Lasiet vēl
© Arkādijs Pancs
FARMĀCIJA
Kad zāles rada galvassāpes
Aptaujājot kolēģus par viņu pacientu sūdzībām, veidojas priekšstats par galvassāpju simptoma biežumu dažādu ārstu praksē Latvijā. Ģimenes ārsti saka, ka par galvassāpēm sūdzas labi ja katrs desmitais pacients, neirologi atzīst, ka galvassāpes esot apmēram trešajai, ceturtajai daļai slimnieku. Taču galvassāpju centru speciālisti zina, ka galvassāpes ir 99% pacientu. 1988.gada pētījumā par 921 strādājošā veselības stāvokli Latvijā iegūtie dati (kuri nav mainījušies līdz šim laikam un ir līdzīgi vairumā pasaules valstu) liecina, ka vismaz reizi gadā galvassāpes piedzīvo 73% cilvēku.... Lasiet vēl
© Daina Jēgere
PIEREDZE
Sajust zemi zem kājām
Pirms septiņiem gadiem viņa devās uz Austrālijas Royal Adalaide Hospital, mācījās strādāt ar lineāro paātrinātāju un simulatoru, brīnījās par to, cik ļoti onkoloģijas slimnieki tiek iesaistīti ārstēšanās procesā, bet, kamēr austrāliešu kolēģi brauca ar jahtu un skatījās televizoru, viņa lasīja Šekspīra kopotos rakstus un galu galā no iespējas palikt Austrālijā atteicās. Par savu pieredzi un to, kas iedzīvināts, atgriežoties Latvijā, stāsta DACE OLIŅA, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Staru un ķīmijterapijas centra konsultante un Latvijas Radiologu asociācijas Staru terapijas sekcijas vadītāja.... Lasiet vēl
© Zita Ābola
DISKUSIJA
Ārsts bija Dievam līdzīgs
Pirms vairāk nekā 30 gadiem tika veikts plašs pētījums* par profesiju prestižu un izvēli Latvijā – ārsta profesija, no 55 aptaujā iekļautajām, ierindojās godpilnajā pirmajā vietā. Prestiža hierarhijas līknē aiz ārsta sekoja lidotājs un radiotehniķis, tālāk – literatūras un mākslas darbinieks, augstskolas pasniedzējs, zinātnieks. Medmāsas, feldšeres un vecmātes ieņēma 13.vietu, ekonomists – 25., grāmatvedis – 51.vietu. Apzinot motīvus, kuru dēļ tiek izvēlēta viena vai otra profesija, iespēju vairāk nopelnīt respondenti no desmit izšķirīgiem faktoriem minēja septītajā vietā, par būtiskāku uzskatot darba radošo raksturu, vēlēšanos atrasties kulturālā vidē, ģimenes tradīcijas un profesijas romantismu.
Tik senus avotus nākas piesaukt tālab, ka kopš tā brīža nav veikts (vai vismaz publiski pieejams) neviens nopietnāks pētījums, kas apskatītu šo sarežģīto parādību, ko neraksturo augstskolu uzņemšanas komisiju dati, bet gan grūti izmērāmā cieņa sabiedrības acīs.

Lasot šo pētījumu, nācās domāt – vai līdz ar sabiedriski ekonomiskās iekārtas maiņu sabiedrībā nomainījās arī vērtību kritēriju mērs un ideāli? Vai patiesi var runāt par divām dažādām sabiedrībām – pirms un pēc 1991.gada? Un kādi apstākļi mūsdienās ceļ un grauj izseni godājamās ārsta profesijas prestižu?... Lasiet vēl
© Baiba Auzāne
INTERVIJA
Meldermeitiņa dermatoloģijā
Viņai ir draudzīgs un iedrošinošs smaids. Medicīnā un dermatoloģijā viņa ir iekšā līdz nervu galiem – strādājusi līdzās daudziem profesoriem, bijusi klāt daudzos procesos, kas notikuši dermatoloģijas zinātnē. Lieliska pasniedzēja – analizētāja, prot informāciju salikt pa plauktiņiem, prot ar studentiem, citu specialitāšu ārstiem runāt viņiem saprotamā valodā.

Rīgas Stradiņa universitātes Dermatoveneroloģijas katedras vecākā laborante un Veselības centra 4 dermatoveneroloģe RITA GĖTMANE smej, ka neatceroties, vai maz bērnībā spēlējusi ārstos un slimniekos, bet ne minūti nav nožēlojusi, ka savu dzīvi atdevusi medicīnai.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
NOTIKUMS
Kur beidzas zinātne un kur sākas prakse
Atklājot farmaceitu gada konferenci, biedrības prezidents Aigars Eniņš, atzīstas, ka necerējis uz tādu kolēģu atsaucību – ap 600 farmaceitu vienviet – konferencē, kuras nosaukums ir Farmaceitiskā zinātne vakar, šodien, rīt. Bet biedrības viceprezidente Sandra Bērziņa jokojot aicina visus doties mežā un pati savu teikto arī precizē – šī metafora vien tāpēc, ka daudziem zinātne šķiet kaut kas tāls un nezināms, kaut patiesībā zinātnei un praksei ir daudz krustpunktu.

Šos krustpunktus meklēja arī Doctus – trīs viedokļi pēc konferences.... Lasiet vēl
© Diāna Ričika
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Decembris, 2002
Arhīvs
Novembris, 2002
Oktobris, 2002
Septembris, 2002
Augusts, 2002
Jūnijs, 2002
Maijs, 2002
Aprīlis, 2002
Marts, 2002
Janvāris, 2002
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: