Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Doctus
Oktobris, 2002
Domāju, ka žurnāla saņemšanas brīdī mūs lutinās tikpat saulainas dienas kā visas vasaras garumā, jo tieši tagad taču ir īstais laiks vērot pārvērtības dabā. Varbūt oktobra rīti un vakari šķitīs vēsi, bet atvaļinājumu laikā izjustais, redzētais un jauniegūtais var mainīt šo sajūtu.

Baibas Auzānes intervija ar Kārli Ulli atsauc atmiņā Dona Delillo grāmatu Trokšņi, kuras varoņa – vienkārša amerikāņa – vēlēšanās ir paraudzīties uz dzīvi ilgāk un attālināt dabisko novecošanās procesu un nāvi.

Interesanti bija lasīt par sievieti antīkajā Grieķijā un Reproduktīvās medicīnas centra ārstu rakstu par mākslīgās apaugļošanas rezultātu uzlabošanu mūsu laikmetā, kas ļauj noticēt brīnumam – bērna radīšanai in vitro, jo pirmajam mākslīgā apaugļošanas ceļā dzimušajam bērnam jau ir pieci gadi.
Kaspara Smilgas pārdomas no Mildas klāja un daudz citu interesantu rakstu – tas viss lasāms šajā Doctus numurā.

Ikvienam žurnāla lasītājam vēlu saskatīt gaišus pārsteigumus ikdienas skrējienā, kam vārds ir dzīve.

Aiga Zorgevica
Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas
Acu slimību nodaļas vadītāja
MEDICĪNA
Iespējas mākslīgās apaugļošanas rezultātu uzlabošanā
Pēc Pasaules Veselības Organizācijas datiem apmēram 60-70 tūkstoši pāru pasaulē ir neauglīgi, bet pēc ASV Nacionālā Veselības centra datiem – 10% no populācijas reproduktīvā vecumā nespēj radīt bērnu. Lielākajā pasaules daļā vairāk uzmanības pievērš tam, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības. Tādēļ nereti grūti iedziļināties to 10% problēmās, kas velta lielas pūles, lai grūtniecība iestātos.

Mākslīgā apaugļošana sniedz iespēju radīt bērnu pāriem, kuros kāds no partneriem ir neauglīgs.
Šī joma, kurā norit ārkārtīgi intensīva progresīva virzība, uzskatāmi pierāda zinātnes un tehnoloģiju attīstību medicīnā.... Lasiet vēl
© Uldis Banders, Gints Treijs, Ilva Daugule
Sistēmiskā sarkanā vilkēde un CNS bojājumi
Locītavu sāpes un pietūkums, ilgstošs nogurums, galvassāpes, periodiski paaugstināta temperatūra, izsitumi īpatnējā tauriņa formā – tās ir tikai dažas no ārējām izpausmēm slimībai, kad organisma imūnsistēma pati sava ķermeņa audus sāk uztvert kā svešu matēriju un producē pret tiem aizsargvielas.
Nosaukums – sistēmiskā sarkanā vilkēde (lupus erythematodes) – norāda uz izsitumu krāsu un iespējamo bojājuma izcelsmi – it kā no vilka kodiena. Līdzīgi kā citu autoimūnu slimību gadījumā, tai nav precīzi noskaidrotas etioloģijas un ir bagātīga simptomātika. Mēdz teikt, ka tā ir reimatisko slimību vizītkarte, un, ja kāds prot diagnosticēt un ārstēt sarkano vilkēdi, tad tas zina terapiju.... Lasiet vēl
© Inita Spridzāne, Daina Andersone, Valdis Pīrāgs, Aiga Vēvere
Galvassāpes
Daina Jēgere, Latvijas Galvassāpju biedrības vadītāja: ”Vēlos dalīties domās par ārzemju rakstu pārskatu no praktiska ārsta, kurš ikdienā saskaras ar dažādu galvassāpju formu ārstēšanu, viedokļa. Literatūras apskatā iekļauti vairāki raksti par migrēnas ārstēšanu. Kā efektīvākie preparāti akūtas migrēnas lēkmes ārstēšanā minēti triptānu grupas preparāti (Latvijā pieejams imigrāns un zomigs) un dihidroergotamīns, kurš Latvijā nav reģistrēts, bet to iespējams pasūtīt, jo dažiem migrēnas slimniekiem šis preparāts ir visefektīvākais. Daudzos pētījumos mēģināts noskaidrot, vai orālo kontraceptīvo (OK) līdzekļu lietošana paaugstina insulta attīstības risku sievietēm ar migrēnu. Lai gan autoru domas dalās, vairums pētījumu pierāda, ka insulta risks ir paaugstināts sievietēm, kuras lieto OK līdzekļus un arī smēķē.

Tā kā cilvēki galvassāpju ārstēšanai mēdz lietot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus bez konsultācijas ar ārstu, nekontrolēta ilgstoša to lietošana var izraisīt pierašanu pie tiem un tā saucamās medikamentu atkarīgās galvassāpes. Pēdējā laikā šī problēma kļūst arvien aktuālāka arī pie mums.... Lasiet vēl
© Ilva Daugule
Kuņģa bezoārs
Medicīnā bezoārs nozīmē dažādu vielu sacietējumu cilvēka vai dzīvnieka kuņģa – zarnu traktā. Jau apmēram tūkstoš gadu pirms mūsu ēras bezoārus, kurus atrada kazu, aitu un gazeļu kuņģī un zarnās, lietoja pret novecošanu, ļauniem gariem un mēri, kā pretindi čūsku kodumiem un arī citos gadījumos. Iespējams, ka tieši pēdējais minētais pielietojums ir pamatā terminam bezoārs – no arābu badzehr, persiešu padzahr vai turku panzehir, kas tulkojumā nozīmē pretinde. 17.gadsimtā lieli bezoāru akmeņi tika iekalti zeltā un iekļauti Anglijas karaļa Džeimsa I kronī [1]. Dažādas slimības ar bezoāra akmeņiem tika ārstētas vēl līdz pat 18.gadsimtam.... Lasiet vēl
© Indra Gulbe, Anda Altberga, Māris Pavārs, Juris Pokrotnieks
Akūtu respiratoru slimību profilakse
Akūtu respiratoru slimību (ARS) profilakse vienmēr ir bijusi aktuāla problēma pediatrijā. Pat pēc būtiskas ARS biežuma samazināšanās, ieviešot vakcīnu pret Haemophilus influenzae, saslimstības līmenis joprojām ir augsts. Bieži nākas pielietot antibakteriālu terapiju, palielinās arī pacientu skaits ar bieži recidivējošu faringītu, vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumu. Čpaši saslimstība ar ARS pieaug bērniem, sākot apmeklēt bērnudārzu, un tā sauktajiem neorganizētajiem bērniem, uzsākot mācības skolā. Daudzi pacienti vēl ilgstoši (vairākas nedēļas) pēc pārciestas akūtas respiratoras vīrusa infekcijas slimo ar bakteriālu faringītu, tonsilītu, vidusauss un deguna blakusdobumu iekaisumu, arī rinītu. Vēl kā atsevišķa problēma minama ievērojami biežāka saslimstība ar ARS pēc vējbaku pārslimošanas.

Ņemot vērā, ka nenobriedusī imūnsistēma ir viens no biežo ARS gadījumu iemesliem bērnu vecumā un salīdzinoši zemo imūnglobulīnu līmeni (tabula), tiek meklēti līdzekļi, kas mazinātu saslimstību ar ARS.
Kā viens no preparātiem, ko lietoju praksē, ir RIBOMUNYL. Atšķirībā no līdz šim lietotiem imunostimulatoriem, kas satur šūnu lizātus, Ribomunyl ir patogēno baktēriju (Haemphilus influenzae, Streptococcus pneumoniae et pyogenes, Clebsiella pneumoniae) ribosomu preparāts, kuru imūnstimulējošā iedarbība ir augstāka nekā citām baktēriju frakcijām.... Lasiet vēl
© Māris Svare
Bronhiālās astmas ārstēšanā izmantoto medikamentu raksturojums
Kā jebkuras hroniskas slimības, arī bronhiālās astmas gadījumā nepieciešama pastāvīga terapija un ārsta kontrole. Savlaicīgi nediagnosticēta un neārstēta astma dārgi maksā gan pacientam, gan sabiedrībai. Pacienti ar bronhiālo astmu sastopami jebkurā vecuma grupā, un neārstēta astma rada gan zaudētas darba un skolas dienas, gan arī invaliditāti. Terapija bronhiālās astmas gadījumā ir ilgstoša, tāpēc nepieciešams katram pacientam izvēlēties atbilstošu stratēģiju, kas ļautu labi kontrolēt astmas simptomus. Uz pastāvīgas terapijas fona pacientam var būt ilgstošs periods bez astmas simptomiem, taču, nonākot kontaktā ar provocējošo faktoru, astmas simptomi var parādīties. Tas liek elastīgi izvēlēties ārstēšanas taktiku.

Medikamentu klāsts bronhiālās astmas ārstēšanai ir ļoti plašs, taču, kā rāda aptaujas, liela pacientu daļa tomēr nesaņem atbilstošu ārstēšanu. Šo parādību nosaka daudzi faktori – slimība netiek savlaicīgi diagnosticēta, novēloti tiek uzsākta ārstēšana, pacients pats nevēlas ārstēties, nepareiza terapijas taktika, sociālie apstākļi, kā arī dažādu iestāžu limitējošie noteikumi. Apstākļos, kad ir pieejami visi ārstēšanās līdzekļi, tai skaitā arī jaunākie medikamenti, šāda situācija ir nopietna. Jo ātrāk tiks saņemta atbilstoša terapija, jo astmas slimnieks jutīsies labāk un varēs dzīvot pilnvērtīgāk.... Lasiet vēl
© Antra Beķere
Vaskulāra demence
Demence ir cilvēka ikdienas aktivitātes ierobežojoša intelektuālo funkciju pasliktināšanās, kas ietekmē ne tikai paša slimnieka dzīves kvalitāti, bet arī viņa ģimenes locekļus un visu sabiedrību. Maldīgs ir uzskats, ka šī problēma attiecināma tikai uz cilvēkiem izteikti lielā vecumā. Tā ir samērā bieža patoloģija mūža otrajā pusē. Dažāda veida smadzeņu audu izmaiņas nereti novērojamas jau pēc 40 gadu vecuma. Ārstu uzdevums ir atklāt agrīnus demences simptomus un novērst tās provocējošos faktorus, kamēr šīs izmaiņas nav kļuvušas neatgriezeniskas. Šajā rakstā piedāvājam ieskatu par demenes patoģenēzi, simptomiem, ārstēšanu un profilaksi, vairāk pievēršoties vienam no tās veidiem – vaskulārai demencei.... Lasiet vēl
© Ieva Paegle, Guna Āboliņa
Metabolais x-sindroms
Mirstības ziņā kardiovaskulārās sistēmas slimības ieņem vadošo vietu visā pasaulē. Attīstoties preventīvai stratēģijai, svarīgi apsvērt, kā maksimāli varētu samazināt kardiovaskulārās sistēmas slimību attīstības risku. Tā kā dislipidēmija ir galvenais koronāro slimību riska faktors, jāizmanto visas iespējas lipīdu līdzsvara normalizēšanai. Pēdējā laikā liela uzmanība tiek veltīta tā saucamajam metabolajam x-sindromam, kuru sākumā aprakstīja kā bioķīmisko un klīnisko izpausmju kopu slimniekiem ar insulīn-neatkarīgo cukura diabētu.... Lasiet vēl
© Janīna Romanova, Juris Karpovs
TĒMA
Sieviešu kaites hipokratiskajos rakstos
Senās Grieķijas sabiedrībā tās klasiskajā periodā 5. un 4. gs.p.m.ē. sievietes bija izslēgtas no valsts politiskās dzīves un viņu galvenais uzdevums bija bērnu radīšana un uzaudzināšana. Sievietes, kas pie vīra nereti tika izdotas jau trīspadsmit četrpadsmit gadu vecumā, līdzko bija sasniegušas dzimumbriedumu, dzemdēja vidēji sešus bērnus. Daudzi no šiem bērniem nomira, nesasniedzot gada vecumu, un arī pašu sieviešu priekšlaicīgas bojāejas galvenie cēloņi bija smagas dzemdības vai pēcdzemdību sarežģījumi. Tāpēc nav brīnums, ka grieķu ārstu interese par sievietes ķermeni un tajā notiekošajiem procesiem lielākoties aprobežojās ar interesi par sieviešu reproduktīvo orgānu slimībām un neauglības cēloņiem.

Lai arī vissenākie sieviešu slimību apraksti sastopami jau agrīnajos ēģiptiešu un indiešu rakstu pieminekļos, grieķu ārsti bija pirmie, kas par šiem jautājumiem sarakstīja medicīniskus traktātus, mēģinot racionāli skaidrot šo slimību rašanās cēloņus un liekot pamatus “mācībai par sievieti”1. Hipokratiskie ārsti bija pārliecināti, ka sievietes ķermeņa daba atšķiras no vīrieša ķermeņa dabas tāpat, kā atšķīrās viņu lomas antīkajā sabiedrībā.

Hipokratiskajā korpusā ietilpst vairāki ginekoloģiskie traktāti, kas skar dzimumorgānu patoloģijas, terapijas, dzemdniecības un embrioloģijas jautājumus: Par sieviešu kaitēm divās grāmatās, Par neauglīgām sievietēm, Par jaunavu slimībām, Par sievietes dabu un citi. Šo darbu lielākā daļa pieder pie tā saucamajiem nosoloģiskajiem traktātiem, kas sastāv no dažādu slimību aprakstiem, kas papildināti ar konkrētu saslimšanas gadījumu norises izklāstu un dziedniecības līdzekļu sarakstiem.... Lasiet vēl
© Aija van Hofa, Agnese Gaile
PIEREDZE
Kāpēc lai es nemēģinātu dzīvot ilgāk?
Manas pirmās tikšanās iemesls ar latviešu izcelsmes gerontologu un atzītu Amerikas sporta medicīnas autoritāti KĀRLI ULLI ir viņa iznākušās grāmatas Vienmēr 39 reklamēšana televīzijā. Prožektoru gaismā viņš nupat kā apgalvojis, ka pēc piecpadsmit gadiem cilvēka bagātību mērs vairs nebūs mājas, jahtas vai prāvi zemes gabali, bet gan cilvēka iespēja nopirkt garāku mūžu, un vēl pēc desmit – nemirstību.
“Un jūs pats gribētu būt nemirstīgs?” – vaicāju dzīvajā ēterā, un Ullis ar svešā zemē dzīvojošiem latviešiem raksturīgo mēles piesitienu atbild: “Bet, protams!” Es palieku ar muti vaļā, bet raidījuma laiks jau beidzies. Kā muša, kura atkal un atkal sitas pret degošu kvēlspuldzi, es vēlreiz televīzijas foajē tincinu savu viesi: “Un jūs patiesi ticat, ka pienāks laiks un cilvēki varēs izvēlēties nemirstību?” Viņš lāgā neizprot manu uzstājību: “Progress taču ir nenovēršams!” “Un jūs patiesi gribētu izmantot šo izdevību?” jautāju tālāk. “Kāpēc lai es to nedarītu?” – nu jau viņa balsī saklausu vieglu aizkaitinājumu.
Mēs atvadāmies, un es jūtu, ka man uzmetusies viegla zosāda. Varbūt tieši šī savādā sajūta ir par iemeslu tam, ka izšķiršos sarunu turpināt. Un varbūt vienīgi savas nezināšanas dēļ nelecu stāvus no sajūsmas gaisā, iedomājoties, ka mūsu planētu apdzīvo vecajie un nemirstīgie un viņu vidū… es? Tieši ar iespējamās nākotnes vīzijas aprakstu arī sākas mūsu elektroniskā sarakste.... Lasiet vēl
© Baiba Auzāne
INFORMĀCIJA
Geriatri Latvijā atsāpina un apārstē
Biķernieku slimnīca ir uzvarējusi konkursā par iespēju veidot valstī pirmo klīnisko gerontoloģijas centru. Sarunā par novecojošu cilvēku īpašajām vajadzībām un ārstēšanas specifiku piedalās trīs no septiņiem modificētās gerontoloģijas un geriatrijas rezidentūras beidzējiem – Dzelzceļa slimnīcas Biķernieki ārstniecības direktore ANITA SLOKENBERGA, Valsts Klīniskā Gerontoloģijas centra vadītāja DAINA ZEPA, Latvijas Medicīnas akadēmijas ārzemju studentu nodaļas prodekāne SMUIDRA ŽERMANOS. Intervijai ritot, saprotu, ka šī būs pavisam atšķirīga saruna no manas elektroniskās sarakstes ar latviešu izcelsmes gerontologu Kalifornijā Kārli Ulli. Tam, ar ko nodarbojas centra ļaudis, protams, ir saistība ar jaunības uzturēšanu un dzīvildzes pagarināšanu, taču ārstu visbiežāk lietotie vārdi ir – atvieglot, atsāpināt, apārstēt.... Lasiet vēl
© Baiba Auzāne
INTERVIJA
Laime ir ilgstoša aktivitāte
“Sešdesmitajos gados anestezioloģija bija bērnu autiņos: parastais krievu narkozes aparāts, kuru pumpēja ar rokām... Bet toreiz bija ļoti liela cieņa pret anesteziologu, jo tas, ka slimnieks operācijas laikā neko nejūt un pēc tam vēl pamostas, šķita kā brīnums,” atceras ANTOŅINA SONDORE, Latvijas Anesteziologu-reanimatologu asociācijas prezidente un Latvijas Medicīnas akadēmijas docente. Kāda ir situācija šodien un kādi ir viņas veiksmes kritēriji, par to šī saruna.... Lasiet vēl
© Anija Pelūde
Vardīte, kas sakūla sviestu
Braucot uz tikšanos ar Madonas aptiekas Brīnumzālīte un Kalsnavas aptiekas īpašnieci farmaceiti AGRITU GAILČTI, jau apmēram paredzēju, par ko mēs runāsim. Kā jau parasti ar ārrīgas aptiekāriem – par sadarbību ar ārstiem, par kredītiem, par klientu zemo pirktspēju, par dažādiem jaunievedumiem un darba uzlabojumiem, lai pārspētu konkurentus… Taču es kļūdījos. Nebiju ņēmusi vērā, ka šoreiz dodamies viesos nevis pie farmaceites, bet pie šā gada radošākās lauku sievietes Latvijā.... Lasiet vēl
© Vija Vāvere
PIEDZĪVOJUMS
Milda Austrālijas ūdeņos
“Būs kādas asiņainas operācijas apraksts, kavas apgūšana, zāļu iegāde austrāliešu Farmacy veikalā un ceļojums pa Austrālijas vidieni,” sola jahtas Milda ārsts KASPARS SMILGA jau sestās speciālreportāžas pieteikumā. Vairāk nekā puse ceļa paveikta, un Milda jau ir pagriezusies mājupceļā.... Lasiet vēl
© Kaspars Smilga
 
Doctus – uzticams informācijas līderis ārstiem un farmaceitiem, kas sniedz bagātīgu praktisku, analītisku un izklaidējošu informāciju par nozares aktualitātēm.
Oktobris, 2002
Arhīvs
Decembris, 2002
Novembris, 2002
Septembris, 2002
Augusts, 2002
Jūnijs, 2002
Maijs, 2002
Aprīlis, 2002
Marts, 2002
Janvāris, 2002
Pārējie

© iAptieka, 2018. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: