Veselīgs dzīvesveids
Profilakse
Uzturs
Pašsajūta
Ķermeņa kopšana
Seksuālā veselība
Fiziskā aktivitāte
Kaitīgie ieradumi
Vide un ekoloģija
Jaunumi medicīnā
Tehnoloģijas
Medikamenti
Aktualitātes
Dzīvesstāsti
Aptiekas
Iestādes
Personības
Apdrošināšana
Lasīt rakstus
Pirmā palīdzība
Lasīt rakstus
Pacientu tiesības
Lasīt rakstus
Pasākumi
Lasīt rakstus
Slimības un stāvokļi
Mutes dobums
Āda
Kauli un locītavas
Muskuļi
Nervu sistēma (un smadzenes)
Maņu orgāni
Endokrīnā sistēma
Sirds-asinsvadu sistēma
Elpošanas orgānu sistēma
Gremošanas sistēma
Urīnorgānu sistēma
Dzimumorgānu sistēma
Infekcijas slimības
Iedzimtība
Imunitāte
Dzīves gājums
Diabēta pacienta rokasgrāmata
Kas ir cukura diabēts?
Cukura diabēta ārstēšana
Hipoglikēmija. Smaga cukura diabēta dekompensācija
Cukura diabēta vēlīnās komplikācijas
Akūtas infekciju slimības un citas slimības diabēta pacientiem
Psiholoģiskās problēmas diabēta pacientiem
Diabēta pacients ģimenē un sabiedrībā
Vitamīnu dārzs
Multivitamīni un minerālvielas
Acīm
Cilvēkiem ar diabētu
Matiem, nagiem, ādai
Imunitātei
Sirds un asinsvadu sistēmai
Locītavām un kauliem
Kauliem un zobiem
Nervu sistēmai
Antioksidanti
Grūtniecēm
Bērniem
Doctus diskusijas
   
Ieiet sistēmā
         
Sākums Raksti Medicīnas speciālistiem Kalendāri Medicīnas katalogi Jautājums aptiekāram Doctus Forums Kontakti
 
Riskēt un būt aizsargātam
2008. gada 02. jūnijs
Diskusiju vada: žurnāla Doctus galvenā redaktore Diāna Ričika.
Dalībnieki: Ilze Lietuviete, Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja; Māris Rēvalds, Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs; Haralds Adovičs, Latvijas Plastiskās un mikroķirurģijas centra vadītājs; Pēteris Laucis, Latvijas Plastikas ķirurgu asociācijas prezidents; Rinalds Muciņš, Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks; Jeļena Alfejeva, apdrošināšanas kompānijas BTA valdes locekle, viceprezidente.
Mūsdienu medicīna no ārsta pieprasa saprātīgi riskēt, taču ārsts ir tikai cilvēks, un, lai cik labi darītu savu darbu, viņš var kļūdīties. Ja ārsts neriskēs, progresīvā medicīna neturpinās attīstību un zaudētājs būs pacients... Tāpēc, lai ārsts varētu strādāt un arī pacients justos pasargāts un zinātu, ka veselības kaitējuma gadījumā saņems atlīdzību, pastāv ārstu profesionālā riska aizsardzības mehānismi.

Latvijā prakses ārstiem ir obligāti jāapdrošina civiltiesiskā atbildība par formālu atbildības limitu – 1000 latiem. Privātajā sektorā strādājošie ārsti to dara par daudz lielāku atbildības summu – pat par 100 tūkstošiem latu un vairāk. Valsts un pašvaldību sektorā ārstniecības iestādes darbiniekus apdrošina gan kolektīvi, gan individuāli, gan nedara to vispār.

Šogad Veselības ministrija uzsākusi diskutē par trim iespējamiem profesionālā riska aizsardzības modeļiem: iesaistot privātos apdrošinātājus, veidojot kompensācijas fondu un risinot jautājumu kompleksi – apdrošinātāji plus fonds.
Jautājumu secība: 1 - 3   4 - 6   7 - 8    
1. Šā gada sākumā apdrošinātāji nāca klajā ar jaunu politiku... Kas notika?

H. Adovičs: Visi mūsu centra darbinieki jau no pirmās darba dienas vienmēr ir veikuši civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tāpēc gada sākumā mūs nepatīkami pārsteidza apdrošinātāja vēstule ar paziņojumu, ka turpmāk mūs nepadrošinās! Te jāpaskaidro, ka plastiskā ķirurģija sadalās trijās daļās: estētiskajā, rokas un rekonstruktīvajā ķirurģijā. Varētu vēl saprast nevēlēšanos apdrošināt mūsu profesionālo risku estētiskajā ķirurģijā! Apklaušinājām vairākas apdrošinātāju kompānijas, taču visas mums atteica. Rakstījām vēstuli Veselības ministrijai, un saņēmām atbildi par plāniem, ko valsts grasās darīt, taču mēs nevaram gaidīt... Nekas cits neatlika, kā pašiem turpināt sarunas ar apdrošinātājiem. Pašreiz esam apdrošināti.


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/adovivs%20(1).jpg

(Haralds Adovičs)

Pēteris Laucis: Brīdī, kad apdrošināšanas kompānijas pateica, ka izņem šo produktu no sava piedāvājuma klāsta, faktiski tās mums aizliedza strādāt, jo likumdošana nosaka prakses ārstu obligātu apdrošināšanu.

J. Alfejeva: Diemžēl mums Latvijā nav lielas prakses par izmaksātajām atlīdzībām ārstniecības rezultātā radītā kaitējuma gadījumā. Apdrošinātāji ļoti uzmanīgi raugās uz šo situāciju. Pat ne apdrošinātāji Latvijā, vairāk ārzemju kolēģi. Lielu summu gadījumā, pārapdrošinot risku, konsultējamies ar Rietumu kolēģiem. Jūsu konkrēto jautājumu apspriedām Apdrošinātāju asociācijas sēdē – rekomendācija neapdrošināt plastikas ķirurgus nāca no mātes kompānijas.


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/visi.jpg

(Ilze Lietuviete, Māris Rēvalds, Haralds Adovičs, Pēteris Laucis, Rinalds Muciņš, Jeļena Alfejeva)

 Negribu teikt, ka atteikums ir adekvāts. Taču nevar arī teikt, ka apdrošinātāji aizliedz ārstiem strādāt. Ja šādu apdrošināšanu nevar nopirkt Latvijā, to var izdarīt brīvā tirgū Eiropā. Ja nepiedāvā Eiropā (diez vai tā ir), to var pirkt ārpus Eiropas.

2. Kas jūs pašlaik visvairāk neapmierina apdrošināšanas sistēmā?

I. Lietuviete: Kad par mums tika iesniegta prasība tiesā par 2 miljoniem latu, sākām domāt, kā tad mums vajadzēja apdrošināties? Līdz tam iestāde bija apdrošinājusi ārstus individuāli par dažādām summām: diviem, pieciem, desmit tūkstošiem latu. Bet, redzot šādu prasību, sapratām – šāda apdrošināšana nav adekvāta, jo domājams, ka turpmāk arī citas prasības nebūs par dažiem tūkstošiem. Vēl esam secinājuši, ka diez vai vienai iestādei ir vērts apdrošināties par miljoniem, jo tad kā lavīna velsies pacientu sūdzības par jebkādu sīkumu.

Kad apdrošināšanas sabiedrībās interesējāmies par kolektīvās atbildības apdrošināšanu, neviena kompānija mums šādu iespēju nepiedāvāja. Tikai individuāli!

M. Rēvalds: Civiltiesiskās atbildības spektrs ir maza daļiņa, ko pacienti no mums vēlas piedzīt. Pārsvarā tie ir gadījumi, kad jākompensē ārstēšana, kas vajadzīga, lai izlabotu kļūdu, bet tie nav astronomiski cipari. Vislielāko riska segmentu veido prasības par morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Esam runājuši ar apdrošinātājiem, vai viņi būtu gatavi apdrošināt pret tām? Atbilde: nav gatavi.


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/revalds.jpg

(Māris Rēvalds)

J. Alfejeva: Apdrošinātājs parasti maksā ne vairāk kā noteikts likumos. Mūsu Civillikums paredz arī netiešos zaudējumus: atrauto peļņu un morālo kaitējumu. Pirms pusotra gada ir veikti grozījumi, iestrādājot Civillikumā sadaļu, kas nosaka – jebkurš cilvēks, kam ir nodarīti zaudējumi, var pieprasīt atlīdzību par morālo kaitējumu. Morālās prasības apmēru spriež tiesa pēc saviem ieskatiem, vērtējot situāciju un praksi, kuras Latvijā diemžēl nav.

Latvijā ir pieredze, ka kompānijas, apdrošinot civiltiesisko atbildību (runa nav tikai par ārstiem), paredz, ka atlīdzina tikai tiešos, nevis morālos zaudējumus.

R. Muciņš: Ir viens izņēmums – OCTA.


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/mucins,%20laucis,%20adovivs,%20lietuviete%20(10).jpg

(Rinalds Muciņš)

J. Alfejeva: Tieši par to gribēju pastāstīt. Eiropā lielākā summa par vienu ceļu satiksmes negadījumu, kas izmaksāta, ir 10 miljoni eiro; prakse gan dažādās valstīs ir atšķirīga. Arī Latvijā nesen ieviests princips, ka apdrošinātājs atlīdzina morālo kaitējumu, taču atlīdzības summa ir limitēta. Mūsu viedoklis – limitam jābūt nelielam, lai šo praksi vispār ieviestu, un tad to pakāpeniski var palielināt. Ārstniecības personām varētu piemērot līdzīgu principu.

H. Adovičs: Vai varat prognozēt, kad mēs varēsim apdrošināt savu profesionālo risku pret morālā kaitējuma prasībām?

J. Alfejeva: Ja vērsīsities ar tādu lūgumu, mēs to noteikti izskatīsim un kaut ko piedāvāsim.

R. Muciņš: Tikai – cik šis produkts maksās...

I. Lietuviete: Privātais to var iestrādāt pakalpojuma tarifā, bet vai to izdarīs valsts?!


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/lietuviete%20(1).jpg

(Ilze Lietuviete)

P. Laucis: Uzmanīgi izlasot apdrošināšanas polisē norādītās saistības, vēl izrādījās – atsevišķas prasības ārsts nemaz nevar reāli izpildīt. Piemēram, ārsts nedrīkst ārpus noteiktā darba laika veikt profesionālas darbības. Bet, ja pacientam kļūst slikti pēc mana darba laika vai operācija ieilgst?!

H. Adovičs: Tad vēl pēkšņi apdrošināšanas kompānija anulēja retroaktīvo datumu...

J. Alfejeva: Jūs saprotat, kas ir retroaktīvais datums? Tas ir notikums, kas noticis pirms apdrošināšanas nopirkšanas.

H. Adovičs: Jā, saprotam gan. Runa ir par konkrētu apdrošināšanas kompāniju, kurai mēs desmit gadus esam maksājuši apdrošināšanas prēmijas, bet tā pēkšņi pārtrauc visas saistības, ja mēs vairs neapdrošināmies šajā kompānijā. Bet pacients taču var iesniegt prasību par gadījumu, kas notika pirms gada!

J. Alfejeva: Runa ir nevis par retroaktīvo datumu, bet par pagarināto paziņošanas periodu. Notikums ir bijis apdrošināšanas perioda darbības laikā, un prasību pacients var iesniegt desmit gadu laikā (to nosaka Civillikums) pēc kaitējuma rašanās. Apdrošinātāji, piedāvājot lētāku polises cenu, līgumos var ierobežot šo laiku uz trim gadiem. Tā ir likumdošanas imperatīva, ko nevar mainīt, pat pusēm vienojoties.

H. Adovičs: Pagājušā gadā atklājām vēl kādas pretrunas. Apdrošinātāji pieprasīja sniegt pilnu informāciju – visu dokumentāciju par pacientu, kurš vēl nav vērsies tiesā, bet potenciāli radušās aizdomas, ka viņš to varētu darīt. Taču Ārstniecības likums ārstiem to neatļauj, kamēr nav uzsākta tiesvedība.

J. Alfejeva: Visi šie jautājumi ir atrisināmi...


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/alfejeva%20(3).jpg

(Jeļena Alfejeva)

H. Adovičs: Bet kāpēc mums par tiem katru dienu jādomā? Iespējams, ka tā strādā viena konkrēta apdrošināšanas kompānija, taču jūs apgalvojat, ka apdrošinātāji darbojas likumdošanas ietvaros. Dzīve tomēr rāda, ka nemaz pie likumiem tā neturaties...

M. Rēvalds: Lielu profesionālā riska segmentu veido arī visas tās dejas ar tiesāšanās izdevumiem. Juristi Hipokrata zvērestu nav devuši, par pusvelti nestrādā. Ir pat kuriozi gadījumi. Tiesas procesā ārstniecības iestāde ir uzvarējusi pret pacientu, taču tas prasījis daudz laika un milzu naudu par advokāta pakalpojumiem. Un tad izrādās, ka polisē ar sīkiem burtiņiem rakstīts: tiesāšanās izdevumus apdrošinātājs sedz tikai gadījumā, ja ārstniecības iestāde prāvu zaudē. Rezultātā pacients vēlējies piedzīt no ārstniecības iestādes 30 tūkstošus, bet advokātam samaksāti 35 tūkstoši latu. Slimnīca nonāk pie atziņas – nebija vērts to darīt, jo apdrošināšanas noteikumi ir absolūti nedraudzīgi!

J. Alfejeva: Diemžēl Latvijas likumos ir iestrādāts ierobežojums par advokāta pakalpojumu atlīdzināšanu uzvarējušai pusei. Parasti apdrošināšanas līgumos paredz, ka tiesāšanās izdevumi jāsaskaņo ar apdrošinātāju.

I. Lietuviete: Mēs taču nezinām, cik reizes vajadzēs iet uz tiesu, cik stundas advokāts būs spiests strādāt. Mūsu tiesvedība rit piekto gadu, kurš to varēja paredzēt?!

3. Vai būtu jādefinē atlīdzības griesti?

M. Rēvalds: Nevar būt tā, ka veselības pakalpojumi Latvijā ir vieni no lētākajiem Eiropā, bet prasības tādas pašas kā Eiropā. Šobrīd Latvijas pacients ieņem ērtu pozīciju kā tajā teicienā par dzērāju: piestiķē par kapeiku, izdzer par rubli! Pasaulē veselības aprūpes pakalpojumi ir ļoti dārgi, jo tajos ir iekļauta arī ārstu civiltiesiskā atbildība. Joprojām ārzemnieki netic – kā jūs veselības pakalpojumus varat dabūt gatavus par šādiem skaitļiem? Un kā tās jūsu atbildības? Nu tā...

R. Muciņš: Visgrūtāk atrisināmās ir prasības par morālo kaitējumu. Cik maksā sāpes, ciešanas? Citu valstu pieredze vēsta, ka visbiežāk arī šai atlīdzībai nosaka limitu. Pacients var uzreiz paņemt summu, ko piedāvā – piemēram, 20 tūkstošus latu – vai arī gadiem tiesāties par miljoniem. Ģeniālāka varianta nav, jo tiesāties var ikvienā gadījumā, kad ir aizskartas cilvēka tiesības. Prakse rāda –vairumā gadījumu pacienti izvēlas paņemt naudu uzreiz.


http://iaptieka.lv/atteli/diskusija_risks/mucins,%20laucis,%20adovivs,%20lietuviete%20(3).jpg

(Ilze Lietuviete, Haralds Adovičs, Pēteris Laucis, Rinalds Muciņš)

P. Laucis: Gribētos, lai tagad, kamēr nav attīstījusies nepilnvērtīgā tiesu prakse, tiktu definēti visi aspekti: ko apmaksā un ko nē, kādā apmērā, kas un kā izskata pacientu prasības. Civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jau nav vajadzīga tāpēc, ka mēs gribētu slikti strādāt. Lūk, banāls piemērs. Atved cilvēku, kurš ir nozāģējis pirkstu. Man vienkāršāk ir brūci apstrādāt un aizšūt, tā ir neatliekamā palīdzība. Kāpēc jāpūlas piešūt pirkstu, ja pacients pēc tam no manis var izspiest naudu? Kāpēc riskēt? Bet, ja ārsti neriskē, zūd progress medicīnā...

Jautājumu secība: 1 - 3   4 - 6   7 - 8    
6 komentāri Vērtējums: Skatīts: 39163
Vārds:
Anonīms
Komentārs:
Lasīt komentārus
 

© iAptieka, 2017. Lapas lietošanas noteikumi. Reklāmas iespējas. Kontakti.
RSS ziņas: Raksti. Īsās ziņas. Wap: iAptieka.
Izstrādātājs: